“Saulaine” ir īpaši nozīmīga ne tikai draudzes locekļiem, bet visai latviešu sabiedrībai. Sv. Jāņa Evaņģēliski Luteriskā Latviešu Draudze Toronto un tās tālredzīgais mācītājs Arnolds Lūsis, vēlāk – arhibīskaps Lūsis, saskatīja iespēju 1952. gadā iegādāties “Happy Valley Camp” no Noksas prezbiterāņu baznīcas, lai šādi palīdzētu nesen atbraukušajiem latviešiem – emigrantiem no kara izpostītās Eiropas. Tā bija vieta, kur tikties un atpūsties skaistā lauku vidē, kas līdzinājās zaudētajai dzimtenei. Iesākumā tika nopirkti aptuveni 90 akri zemes Notavasagas upes austrumu krastā, un 1961. gadā tika papildus iegādāti 164 akri skaista meža pretējā (rietumu) upes pusē.
Nākamajā 1953. gadā baznīca dibināja bērnu nometni, kas aptuveni 100 bērniem sniedza iespēju pavadīt līdz pat 8 nedēļām ārpus pilsētas, baudot svaigu gaisu, iepazīstot dabu, sportu, mākslas un rokdarbus kristīgā un mīlestības pilnā atmosfērā. Šī tradīcija ir turpinājusies jau 64 gadus.
Šodien sabiedrība piedāvā daudzas iespējas un arī latviešu demogrāfiskā situācija mainās, bet Saulaines nometne paliek populāra. Nometne turpina piedāvāt vidi, kurā par visiem rūpējas, apzinoties, ka ne visi no mūsu bērniem tekoši pārvalda latviešu valodu, bet viņiem joprojām ir interese par savu vecvecāku kultūru un mantojumu. Dziedāšana, kultūras zinības, māksla un amatniecība, kā arī ievads reliģijas izpratnē un svecīšu svētbrīži kopā ar dabas iepazīšanu un sportu piedāvā jautrības pilnas divas nedēļas nometnē. Te var piedalīties mežonīgo putnu medībās, kā arī grūtību pārvarēšanas uzdevumos pļavās un mežos, sporta nodarbībās un spēlēs laukos, kā arī, protams, būt klāt pie sestdienas vakara ugunskura.
Trešdienas vakara svecīšu svētbrīži, kuros dīķmalā ir aicināti piedalīties visi nometnes dalībnieki un viesi, piedāvā mierpilnu vidi garīgai apcerei, kā arī saikni ar Dieva radību, ko saredzam Dieva Vārdā.
Ar radošām mākslas nodarbībām nometnes dalībnieki iegūst saikni ar dabu un savu latvisko mantojumu. Šo aktivitāšu vidū var būt vilnas vērpšanas un krāsošanas apmācība, izmantojot stelles, adīšana un vilnas aušana, kā arī prievīšu gatavošanas māksla. Radoša aktivitāte izpaužas arī citās amatniecības nodarbībās: podniecībā, pašiem gatavojot vaska sveces, krāsošanā ar dabiskiem pigmentiem, pašu gatavotās “atmiņu kladēs”, pašiem iesienot grāmatu, šaušanā ar paštaisītiem lokiem un bultām, izkopjot loka šaušanas prasmi, kā arī zvejojot ar pašu gatavotām makšķerēm un āķiem. Tik tiešām, Notavasaga upe ir lieliska makšķerēšanas vieta!
Sestdienas vakaros tiek kurināts nometnes ugunskurs un iestudēts kāds latviešu stāsts vārdos, dziesmās un dejās. Visiem nometnes dalībniekiem ir sava loma – tēlojot, režisējot vai veidojot skatuves piederumus, mūziku un tērpus. Šajos vakaros tiek uzvestas latviešu tautas dziesmas, mūsdienu dziesmas un pat joku skeči.
Visbeidzot, mūsu mobilo telefonu un datoru pasaulē nometne no tiem atsakās, piedāvājot atpūtu no modernajām tehnoloģijām. Mūsu mērķis ir veidot personīgas attiecības savā starpā un būt draudzīgiem ar apkārtējo vidi, lai piedzīvotu “vecos labos” nometnes priekus.
Plašākai informācijai varat izlasīt Saulaines vēsturi latviešu valodā.